Baltie stārķi ir lieli putni. Tie ir 1 -1,25 m gari, spārnu atvērums sasniedz 1,55 - 2 metrus, bet to svars ir 2,3 līdz 4,5 kg. Stārķi ir gandrīz pilnīgi balti, izņemot melnās spārnu spalvas. Stārķiem ir koši sarkanas kājas un knābis. Jaunajiem putniem kājas ir melnas.
Stārķi pārziemo galvenokārt tropiskajā un dienvidu Āfrikā, daži no tiem aizceļo pat līdz Indijas subkontinentam. Pārvarot lielos attālumus, stārķi izmanto karstās gaisa strāvas, kas palīdz tiem ietaupīt enerģiju.
Baltajiem stārķiem nav raksturīgas dziesmas, tomēr bieži ir dzirdama to skaļā knābju klabināšana, kad pieaugušie putni sveicina viens otru ligzdā.
Stārķi ligzdo atklātā lauku ainavā, it īpaši vietās, kas atrodas tuvu mitrājiem, piemēram, slapjām pļavām, kur tie var sameklēt sev barību. Stārķi barojas galvenokārt ar kukaiņiem, grauzējiem, ķirzakām, vardēm un maziem putniem. Latvijā tie nereti novēroti arī ēdam sliekas. Lielākā daļa stārķu ligzdošanas sezonas laikā sastopami Eiropas centrālajā un austrumu daļā.
Vairākas tautas, tajā skaitā arī latvieši, baltos stārķus saskata kā labklājības simbolu un cenšas panākt stārķu lizgdošanu māju tuvumā. Ne velti baltā stārķa otrs nosaukums latviešu valodā ir svētelis. Tāpat pastāv mīts, ka baltie stārķi atnes bērnus. Baltais stārķis ir mūsu kaimiņvalsts - Lietuvas - nacionālais putns. Tas arī attēlots pilsētu ģerboņos, piemēram, Staiceles ģērbonī Latvijā un Hāgas ģērbonī Nīderlandē.
