Pirmais balto stārķu migrācijas vilnis ar nelielu skaitu šo putnu novērojumu sākās 20. martā, Kalnciemā, vietām pirmie stārķi tika manīti līdz 24. martam, un tad to migrācija apstājās, stāsta gājputnu pētījuma koordinators Mārcis Tīrums. Otrais vilnis sākās 29. martā, kad baltie stārķi tika novēroti ne tikai Zemgalē, bet arī Latgalē un Vidzemē. Pēdējās dienās šie putni redzēti gan Daugavpilī, gan arī Viļakā (www.latvijasputni.lv), kas šobrīd ir tālākais uz ziemeļiem zināmais punkts, kur reģistrēti baltie stārķi.
30. martā vien baltie stārķi novēroti vairāk nekā 10 vietās, kas liecina, ka šīs sugas pārstāvji tuvākajās dienās lielā skaitā ieradīsies visā Latvijā. Pagaidām laika apstākļi ir ideāli balto stārķu migrācijai, stāsta Mārcis Tīrums.
„Ar ko šobrīd barojas baltie stārķi? Stārķiem piemērota jebkura veida gaļas barība – peles, kurmji, kukaiņi, to kāpuri, krituši dzīvnieki, varbūt arī kādas zivtiņas grāvjos,” stāsta balto stārķu pētniece Māra Jaunaus. „Katrā ziņā stārķi elastīgi piemērojas apstākļiem – ja kādā vietā ir vēl liels sniegs, tie palido atpakaļ. Tiklīdz sāksies siltākas dienas, kā to arī prognozē tuvākajā laikā, paredzams, ka stārķi būs klāt.” Pirmie Latvijā ierodas stārķu tēviņi un aizņem ligzdu. Pēc dažām dienām tiem pievienosies mātītes.
