Dzeguzes sastopamas gandrīz visā pasaulē, lielākā daļa no dzegužu sugām dzīvo tropu apvidū. Eiropā sastopamās dzeguzes ir gājputni. Savā ceļā uz Āfriku tās bez apstājas un atpūtas vienā paņēmienā šķērso Vidusjūru un Sahāras tuksnesi.
Dzeguzes ir vidēja izmēra, slaidi putni. Tām ir garas astes, īsas kājas un gari, šauri spārni. Dzeguzes pārtiek no kukaiņiem, to kāpuriem un dažādiem citiem dzīvniekiem, arī augļiem.
Šiem putniem raksturīgs visai noslēgts dzīves veids, mēs tos dzirdam (ku-kū, ku-kū) biežāk nekā redzam.
Daudzas dzegužu sugas pašas neveido ligzdas, bet gan dēj olas citu putnu ligzdās. Dzeguzes cenšas izdēt olas, kas ir līdzīgas saimniekvecāku olām, lai tiem būtu grūtāk atpazīt negaidīto viesi. Dzegužu olām ir ļoti interesanta uzbūve. Tām ir divi skaidri izšķirami slāņi ar ārēju kaļķainu apvalku. Tie nodrošina olai aizsardzību pret saplīšanu brīdi, kad tā tiek iemesta saimniekvecāku lizgdā.